Lai kļūtu par Latvijas čempioni augstlēkšanā, sacensību rītā jāēd auzu pārslu biezputra

Ogres ģimnāzijas 7.b klases skolniece Undīne Dindune ir viena no labākajām vieglatlētēm savā vecuma grupā (1994./1995.gadā dzimušie sportisti) ne tikai savā skolā, pilsētā un rajonā. Vairākkārtēja Latvijas čempione augstlēkšanā, ar labiem panākumiem startējusi tāllēkšanā un daudzcīņā visdažādākā mēroga čempionātos. Nav gājušas secen arī uzvaras starptautiskās sacensībās.

Nupat Rīgas sporta manēžā notikušajā Latvijas ziemas čempionātā vieglatlētikā “B” grupā Undīne ne tikai uzvarēja, bet arī sasniedza savu personisko rekordu augstlēkšanā – 170 cm. Tas ir liels jaunās sportistes un viņas trenera Jura Iklāva panākums.

Kas ir tā veiksmes atslēdziņa, kas ļauj noturēties formā un saglabāt stabilu sniegumu?
Es nāku cītīgi uz treniņiem trīs reizes nedēļā. Dažreiz no rītiem vingroju, eju uz baseinu, braucu ar riteni.Visādos veidos uzturu fizisko formu, bet laikam jau sportiskais gars man ir iedzimts. Mamma - Vita Dindune – kādreiz spēlēja volejbolu un joprojām ir aktīva sportiste, bet tēta brālis – Jānis Zirnis  - šķēpmetējs. Trenējos no 11 gadu vecuma, kad vēl mācījos 4.klasē. Sporta skolotājs ieteica, lai atnāku paskatīties, un tā es sāku.

Tava māsa Dārta arī sporto? Vai  jums ir vēl kādas kopīgas inereses?
Dārtai ir 12 gadu, un viņa trenējas lodes grūšanā. Tikko Latvijas čempionātā izcīnīja 3.vietu. Viņa ir spēcīgāka, salīdzinoši gara auguma savam vecumam, tāpēc izvēlējusies lodes grūšanu. Man labāk padodas augstlēkšana. Par mūsu kolektīvo iesaistīšanos sportā jāpateicas mammai. Kad gribēju sākt trenēties, viņa uzstādīja ultimātu – vai nu ejam abas, vai neviena. Bijām vēl mazas, lai pa vienai vakaros staigātu. Kopā ar māsu dziedam arī  Ogres ģimnāzijas korī “Cielavas”. Vēl es eju uz Ogres mūzikas skolu vienreiz nedēļā spēlēt klavieres un kopā ar mammu un vecomammu apmeklēju aušanas pulciņu.

Pēc salīdzinoši neilga treniņu posma tu jau esi sasniegusi tādu līmeni, ka lec tikpat augstu kā zēni tavā vecumā?
Ir jau bijušas sacensības, kurās es uzlecu pat augstāk par zēniem. Mans augums ir 178 ar pus centimetri. Pastāv uzskats, ka labam augstlēcējam jālec 10 centimetri pāri savam augumam. Ceru, ka ar laiku arī es to spēšu.

Kas nepieciešams, lai kļūtu par labu augstlēcēju? Varbūt ir arī kādi ierobežojumi ēšanā?
Mamma saka, ka vairāk jātrenē ātrums. Arī labākam atspērienam jāveic dažādi kāju vingrinājumi, jātrenē lokanība – jāstaipās, jātaisa tiltiņš. Vēl jau neesmu iesaistījusies lielajā sportā, lai vajadzētu ievērot speciālas diētas. Ēdu visu, kas garšo un cik daudz gribu. Vienīgi pirms sacensībām no rīta ēdu auzu pārslu biezputru, lai nepārslogotu kuņģi un būtu vairāk spēka.

Tu ar labiem panākumiem startē arī daudzcīņā – šogad 2.vieta Latvijas čempionātā ...
Īstenībā man daudzcīņa saista vairāk nekā augstlēkšana, jo tā ir daudzveidīgāka – 60 metru barjeras, 600 metru skrējiens, tāllēkšana, augstlēkšana un lodes grūšana. Ja vajadzētu nodarboties tikai ar augstlēkšanu, tad, manuprāt, drīz vien apniktu.

Visu šo laiku tu trenējies pie vieglatlētikas trenera Jura Iklāva. Kā jūs saprotaties?
Dažreiz jau nepatīk, ka paceļ balsi, bet es viņu saprotu. Man pašai gribas, lai viņš ir stingrs. Es saprotu, ka treneris strādā ar mērķi, lai būtu pēc iespējas labāki rezultāti.

Kā klasesbiedri vērtē tavas sportiskās aktivitātes?
Ļoti pozitīvi. No 10  vieglatlētiem, ar ko kopā trenējos, 6 meitenes ir no manas klases. Mūsu klasē mācās arī 9 basketbolisti. Esam ļoti sportiska klase.

Kādi mācību priekšmeti tevi vairāk interesē? Vai arī savu nākotni domā saistīt ar sportu?
Mācos klasē ar matemātikas novirzienu, bet man labāk patīk vizuālā māksla un vācu valoda. Es gribētu kļūt par telpu dizaineri. Ar sportu nodarbošos tik ilgi, kamēr vien būs interese.

Katram sportistam ir savi sapņi par sasniegumiem sportā. Cik augstu uzlikta tava latiņa?
Es, protams, gribētu startēt olimpiskajās spēlēs. Ja ne nākamajās, tad aiznākamajās vai vēl tālākās gan. Tad man būtu 21 gads vai vairāk... Centīšos trenēties tā, lai sasniegtu tik labus rezultātus, kas ļautu piedalīties olimpiskajās spēlēs. Šobrīd, kad beigušies atbildīgākie ziemas sezonas starti, jāsāk gatavoties vasarai. Ja pārvarēšu kvalifikācijas augstumu - 1,73 metrus - šovasar būs iespēja piedalīties starptatautiskās vieglatlētikas sacensībās Itālijā. Martā ir paredzēts Ventspils atklātais čempionāts daudzcīņā. Aprīlī vai pat ātrāk sāksies Zilo kalnu skrējieni, kuros es vienmēr aktīvi piedalos.